1.Kad valodniecība ir kļuvusi par patstāvīgu zinātnes nozari?
19.gs. 1. ceturksnī
2.Kad radusies vispārīgā valodniecība?
Kas ir vispārīgās valodniecības pamatlicējs?
19. gs. 30. gados, pamatlicējs vācu domātājs, zinātnieks un valstsvīrs Vilhelms Humbolts.
3.Kura no pieminētajām valodas būtības izpratnēm ir vistuvākā patiesībai? (Varianti –domāšana, sazināšanās, ietekmēšana, kultūras veidošana, iemiesošana un apgūšana) - sazināšanās vai arī domāšana. Sazināšanās attīsta domāšanu un bez savstarpējas sazināšanās nebūtu bijusi iespējama cilvēka attīstība, taču svarīgāka šķiet esamības iekļaušana formā, tās attēlošana un izzināšana.
4.Kas ir valoda?
Runas līdzeklis, apziņas izteikšanas instruments, jēdzienu veidošanas līdzeklis, sazināšanās līdzeklis, cilvēku ietekmēšanas l., kultūras veidošanas, apgūšanas un iemiesošanas l., etnosa pazīme.
5.Kā jums izdodas ietērpt vārdos savu pasauli, kā jūs kopjat šo spēju?
Spēju kopju, daudz lasot, arī darba specifika (tulkošana) lielā mērā nosaka valodas zināšanu uzkrāšanu un prasmīgāku izmantošanu. Cenšos apgūt ne tikai mūsdienu literāro valodu, bet arī vecvārdus, vietvārdus utt.…
