-
Jāņa Ezeriņa noveles
Savādais
Savdabīgais- Novelē “Mērkaķis” tika raksturots savdabīgs stāsts, kurš, nemeklējot dziļāku domu, varētu likties pat absurds. Sieviete meklē sev ideālo vīrieti, bet tomēr katrā atrodas kādas nepilnības, līdz viņai šķietami ideālais atrodas- mērkaķa tēlā. Stāsts tiek beigās sakāpināts ar sievietes nāvi, kas varētu vēstīt- sasniedzot šķietami augstākās virsotnes, arī tavs stāsts beigsies.
Tēlu raksturojums- Ezeriņš savās novelēs piešķir tēliem psiholoģiska rakstura bagātību un problēmas, kas tiek risinātas noveles garumā. Tēli nav tīri ikdienišķi, bet gan tie tiek izveidoti īpatnēji, simbolizējot, ko dziļāku.
Piemēram, novelē “Mērkaķis” vīrietis, kurš uzrunā sievieti, galu galā izrādās mērkaķis.
Novelē “Burbeka tēva noslēpums” aiz šķietami parastā, nevainīgā vecīša slēpjas liels noslēpums.
Novelē “Šaha spēle” Speciālais zaudējums šaha spēlē, kuram bija jānoved pie lielās laimes, veic pagriezienu tieši pretējā virzienā.
Autora valoda- Ezeriņš savās novelēs izmanto tēlainu valodu, tādejādi tajās ir iespējams atrast daudz labus domu graudus un atziņas. …
Šaha spēle ’’...mēs pārāk daudz pieķeramies taisni niekiem, atsevišķām sekundēm, nedēļām , gadiem, bet pārāk maz domājam, ka no svara ir tikai viss tas kopā" 1.) manuprāt, mūsdienās mēs dzīvojam no viena notikuma līdz otram, lieki kavējot laiku ikdienas steigā .Daudzi no mums nevērtē katru dienu kā kaut ko lielu, bet gan ar domām izdzīvo notikumu, kurš vēl tikai sagaidām vai jau pavadīts. Mēs dzīvojam pagātnē un nākotnē, bet iztrūkst tagadnes realitātes. Mēs aizmirstam, ka dzīvi veido pilna kopa, ne tikai atsevišķi tās elementi, bet, kad apzināmies to- tad jau bieži vien ir par vēlu aizpildīt radušos tukšumus.
