Ļoti interesants man šķita autores stāsts par nodalījumu starp jauniešiem (un arī vēlāk kā pieaugušajiem, princips beidzas, tikai kad cilvēki kļūst stipri vecāki (eng. elders)). Meitenes un zēni no 9 gadu vecuma tiek ļoti strikti nodalīti- viņi nedrīkst pieskarties viens otram, sēdēt tuvu viens otram, ēst kopā, uzrunāt viens otru draudzīgi u.c. Šis likums attiecas pret visiem pretējā dzimuma pārstāvjiem, kuri ir auguši kopā vai ir asinsradinieki, un kuru starpā ir mazāk par 5 gadiem. Šis vēl skaidrāk iezīmē, cik dažādas lomas spēlē sievietes un vīrieši, un, ka šis atdalījums tiek mācīts jau no bērna kājas.
Kopumā es varu secināt, ka autores arguments par to, ka pētot kontrastainu un ļoti atšķirīgu sabiedrību ir ļoti labs veids, kā izprast konkrēto tēmu. Viņai lieliski izdevies atspoguļot iezīmes tādās struktūrās kā ģimene un hierarhiskais iedalījums. Manuprāt, lai gan Samoa sabiedrībā ir
pavisam atšķirīga, tā lieliski atspoguļo arī Rietumu sabiedrībā pastāvošās situācijas. Un arī ņemot vērā to, ka etnogrāfija ir teju 100 gadus vecā, tā netieši runā arī par mūsdienās pastāvošajām situācijām.…
