Augsnes zinātnes laboratorijas darbu pārskats

SECINĀJUMI
1. Gandrīz visi laboratorijas darbos iegūtie rezultāti ir salīdzinoši līdzīgi, kas parāda, ka tie ir ticami. Visneprecīzākie un atšķirīgākie rezultāti iegūti nosakot augsnes kustīgo fosforu, kas stipri ietekmē tā raksturošanu un izvērtēšanu ozolu mežaudzēs.
2. Laboratorijas darbos radušās kļūdas vistiešāk izskaidrojamas ar neprecīziem aprēķiniem. Nav noliedzams, ka tās radušās arī neprecīzi veicot darba gaitā minētos uzdevumus.
3. Analizētais paraugs - Velēnu podzolaugsnes sastopamas visā Latvijas teritorijā – plaši izplatītas tīrumos un mežos uz dažādiem cilmiežiem, mežos galvenokārt vēra un damaksņa augšanas tipa apstākļos uz smilšmāla un mālsmilts cilmiežiem.
4. Jāsecina, ka dotais augsnes tips ir auglīgs, taču, ja to vēlētos izmantot kā lauksaimniecības zemi, lai tā auglība nesamazinātos būtu vēlami sekojoši pasākumi: augsnes kaļķošana, lai veidotu neitrālu augsnes reakciju, tādējādi palielinot CEC virsējos horizontos; augsnes bagātināšana ar organiskajām vielām.
5. Galvenie ietekmējoši faktori, kas ietekmē meža augšņu īpašības ir augsnes cilmiezis (ģeoloģiskajie nogulumi), veģetācija (meža tipi), reljefs, laiks, kā arī cilvēku saimnieciskā darbība (lauksaimniecības zemju apmežošana).
6. Velēnu podzolaugsnes, ja tās iekultivē, ir vienas no auglīgākajām augsnēm Latvijā, tomēr maz ticams, ka šajā gadījumā būtu izdevīgi meža vietā ierīkot lauksaimniecības zemes – tam ir nepieciešama tehnika, augsne būs daudz vairāk jākaļķo un jāmēslo.
7. Latvijas mežu augsnēs virskārtā norisinās dažādi augsnes veidošanās procesi, piemēram, organisko vielu akumulācija, lesivēšanās, podzolēšanās, dekalcifikācija, u.c. un tie ir atkarīgi gan no teritoriju ģeoloģiskās uzbūves un veidošanās apstākļiem, to sastāva, augsnes veidošanās vecuma, apsaimniekošanas, kokaudzēm un to sastāva un citiem faktoriem.
8. Augsnes pH ir lapu koku mežos ir salīdzinoši augstāks kā mežos, kur izplatīti skujkoki. Tas galvenokārt izskaidrojams ar skuju koku nobirām, kas veido fulvoskābes.
9. Arī trūdvielu saturs šajās mežaudzēs ir augstāks, to nosaka tas, ka lapukoku mežos zemsegas virskārtā atrodas nedaudz zālaugu, lapu atlieku, kas ļoti ātri tiek pakļautas humifikācijas procesam.
10. Kopumā vērtējot, var secināt, ka ozolu tipa mežaudzēs (neņemot vērā augsnes tipu) augsne ir auglīga un tā ir lauksaimniecībā labi izmantojama zeme.


…