Individuālās dvēseles pārdzīvojumu skala, indivīda jūtu dzīve- mīlestība, ciešanas, nāve, harmonijas un attaisnojuma meklējumi- tas viss veido Friča Bārdas dzejas kodolu, taču ir saistīts vienotā ritmā ne vien ar dabas plaukuma un vītuma gadskārtu riņķojum, bet ierakstīts vēl plašākā attiecību lokā.
Fricim Bārdam mīlestība ir galvenā, svarīgākā dvēseles spēja, tā, kas pilnveido cilvēka garu un nodrošina viņa pacelšanos kādu pakāpienu augstāk savā atīstībā. Sākoties kā erotiskas jūtas pret vienu cilvēku, tā sublimitētējas spējā ar sirdi aptvert visu universu, kļūst par kosmiskām jūtām, par saiti starp cilvēku un Dievu.…
