Valodniecība jeb lingvistika ir zinātne par valodu, tās būtību, īpašībām, uzbūvi, attīstību un pastāvēšanu.
Konkrētā valodniecība pētī kādu atsevišķu valodu, tā var pētīt kādu radniecīgu valodu grupu vai arī veselu radniecīgu valodu saimi. Konkrētās valodniecības uzdevums ir savākt valodas materiālu, to vispusīgi pētīt, sistematizēt un aprakstīt, kā arī noskaidrot valodas pārmaiņas laika gaitā.
Vispārīgās valodniecības priekšmets ir cilvēku valoda kā tāda, , tās būtība, uzdevumi jeb funkcijas, cilme un attīstība, pastāvēšana sabiedrībā. Visp. valodn. Arī meklē un piedāvā pasaules valodu klasifikācijas, kā arī pētīšanas metodes u paņēmienus.
Valoda ir cilvēka kā sabiedriskas būtnes būtiska pazīme, kas atšķir viņu no pārējās dzīvās pasaules.
Valodas uzdevumi: esamības atspoguļošana un izziņa, domāšana, domu, jūtu, gribas izteikšana, sazināšanās, ietekmēšana, kultūras veidošana, iemiesošana un apgūšana.
Valodas pārmaiņu cēloņi: ārējie – ir parādības, norises un apstākļi ārpus valodas, kuri izraisa un ietekmē pārmaiņas valodā (valodu kontakti – aizgūšana, divvalodība, krustošanās un sajaukšanās, teritoriāli ģeogrāfiskie, saimniecība un ekonomiskās attiecības, politiskās dzīves un sabiedrisko attiecību attīstība).…
