-
Lasītprasme 5-6 gadus veciem bērniem. Nedēļas plānojums
Lasītprasmju veidošanas mērķi un uzdevumi.
Pirmsskolas izglītības programmas mērķis ir attīstīt katra bērna individualitātes veidošanu, garīgo, fizisko un sociālo attīstību, veselības nostiprināšanu, ņemot vērā nacionālo identitāti un „Es” apziņu, kas balstīta uz savas rīcības, darbības, jūtu, vēlmju un interešu apzināšanu, uz savu spēju izpausmi aktīvā darbībā sagatavojot bērnu pamatizglītības uzsākšanai skolā.
Lasītmācības pamatuzdevums ir attīstīt bērniem valodas un fonemātisko dzirdi, iemācīt skaidri un apzināti lasīt. Lasītmācība ir saistīta ar bērnu runas attīstīšanu un sākotnējo priekšstatu veidošanu par valodu un tās struktūras pamatelementiem.
Lasīt mācīšanas uzdevums ir atklāt bērniem vārdu un skaņu formu, iepazīstināt ar vārda fonētisko uzbūvi. Tradicionālā lasīt mācīšanas metode veido tendenci skaņas uzskatīt par burtu nosaukumiem.
Bērns, kurš sāk mācīties lasīt, nonāk abstrakto zīmju pasaulē. Burti paši par sevi nav nekas, tie tikai kaut ko apzīmē, tās līnijas, ko pieņēmuši pieaugušie. Šis pagrieziens bērna apziņā ir daudz grūtāks, nekā mēs pieaugušie iedomājamies, jo bērns vēl dzīvo tēlu pasaulē. Bērns attīstības ceļā vecumā no 6-10 gadiem sasniedz kalngalu tēlainā domāšanā. Šis domāšanas veids pāraug interesē, kā arī spējā operēt ar abstraktiem jēdzieniem. Bērna vajadzība pēc tēliem nav piepildāma.
Pāreju uz abstrakto zīmju pasauli bērnam var atvieglināt, ja jau pašā sākumā burtu un skaņu mācīšanas procesā ieviešam izvēlētus tēlus, kas ir bērnam saprotami. Tas ir atkarīgs no pieaugušā, cik interesanti un dažādi bērnu iepazīstina ar tēliem, ar ķermeņa kustībām, izrunājot attiecīgo skaņu, attēlojot burtu, zīmējot dažādus zīmējumus par katru burtiņu.
Ļoti svarīgi šajā mācību procesā ievērot katra bērna individualitāti. Viņam jādod tikai konkrēts uzdevums, jo citi bērni var ilgi sēdēt un ar patiku mierīgi un pacietīgi zīmēt gan zīmējumus, kas saistīti ar burtu, gan pašu burtu. Savukārt citi bērni ir vēl neveikli darba laikā. Tad skolotājam jāiegulda liels darbs, lai viņu mācītu tik vienkāršai lietai, kā izlietot visu papīra lapu. Tikai pamazām bērni viens pēc otra sāk saprast, kā vajag darboties, izjūt radošā darba prieku, jo prieku un pārliecību var sasniegt darbība, kuru bērns veic droši zinot tās tehnoloģiju.
…
Mācot skaņas un burtus izmantojam dažādas rotaļspēles caur kurām dodam bērniem iespēju iegaumēt, respektējot bērna atmiņas īpatnības – citam tā ir redzes atmiņa, citam kustību, bet cits labāk atceras, iesaistot tausti un to, ka katrs burts attēlo zināmu skaņu. Burtus apspēlējam dažādos interesantos un konkrētos veidos: ar inscenējumiem, attēliem, kustībām, žestiem, priekšmetiem un dažādām situācijām, kurās bērni aktīvi darbojas līdzi. Bērni paši veido burtus ar savu ķermeni, no plastilīna, māla vai mīklas, kurus arī izcepam, kā arī no kartona, stieplītes, auklas, šabloniem. Darbā plaši izmantojam zīmējumus (pašu bērnu un darba lapas), kuros ir attēli ar norādīto skaņu vai burtu. Svarīgi, lai bērnam būtu iespēja pašam darboties. Tas sekmē atmiņas attīstību, klausoties pasaku par jauno burtu, viņš jau sāk operēt iztēlē ar tēliem, kas rodas sajūtās un uztverē un nostiprinās atmiņas priekšstatos. Tā veidojas jaunas sakarības. Tāpēc iztēle ir cieši saistīta ar tēlaino atmiņu, jo tas ir pamatmateriāls iztēlei. Līdz ar to bērnam jādod iespēja iedomātus tēlus uzzīmēt uz papīra ar krāsām, kuru objektos „ieskicētos” jaunais burts.
