Liriskais varonis
Liriskais varonis ieiet sevī, iepazīst ceļu naktī un vientulību. Liriskais varonis, kas gājis šo ceļu, nepazīst vairs optimismu, viņam nav vairs vēlmes kontaktēties ar citiem. Liriskais varonis jūtas kā svešinieks starp savējiem:
„Kājas noaut. Galvu nolikt.
Lai kādam par mani arī ir prieks.
Sēžu savās mājās sirdi rokā kā oli,
Dziedu savās mājās kā svešinieks.”
Vērtējums
Kā jau tika minēts, šis dzejoļu krājums ir pats drūmākais. Tas ir jūtams katrā šī krājuma dzejolī – autora neapmierinātība ar pastāvošo iekārtu, Latvijas valsts stāvoklis, sabiedrības degradācija, pakļaušanās, sabiedrības nosodījums, kas bieži vien vairāk sāk līdzināties sarkasmam un ironijai.
Caurvējš norobežo, atdala, padara svešāku... Iznīcina.
„Bij caurvējš ērģelēs.
Ērģelnieks sala.”
…
