A. Vešņakova līdzdalība Latvijas medijos – gan „NRA”, gan „Telegraf” – pamatā domāta Krievijas politiskā pārsvara nostiprināšanai Latvijā, uzsvaru liekot uz mediju grupu, kura ir palikusi Padomju varai uzticīga.
Konflikts. Par konfliktu šajā gadījumā var uzskatīt salīdzināju starp A. Vešņakova līdzdalību latviešu un krievvalodīgo medijos. Nevienlīdzīga publicitāte, sabiedrības informēšanas maniere, kur būtisks uzsvars tiek likts tikai uz mērķauditorijas daļu. Konflikta dalībnieki – A. Vešņakovs, Krievija, sabiedrība, Latvijas mediju telpa.
Iznākumi. Esošā konflikta iznākums ir neskaidrs. Divu mediju grupu sistēma pastāvēs arī turpmāk, līdz ar to pastāvēs arī Krievijas centieni iekļūt Latvijas mediju vidē, šajā gadījumā priekšgalā atstājot Krievijas vēstnieku Aleksandru Vešņakovu. Noteicoši ir ne tikai Krievijas centieni, bet arī Latvijas sabiedrības attieksme kopumā, kur valodu un attieksmju dalīšanās jau ir aktuāla, bez politiska spiediena.
Metodes. Mediju sistēmā šajā gadījumā tiek lietotas propagandiskās metodes. Ja runa ir par „NRA”, tad publicējot pat arī neliela apjoma informāciju, kurā parādās A. Vešņakova klātbūtne, tiek ietekmēta ziņu atkodētāja lemtspēja, jo piedāvājot konkrētu rakstu, indivīds tiek novirzīts arī uz konkrēta ceļa, par ko domāt. Savukārt „Telegraf” publicētā ziņa ir orientēta sabiedrības attieksmes veidošanu un noturēšanu iesaistīto pušu interesēs. Tiek meklēts jebkāds kopības pavediens, lai uzturētu saikni ar auditoriju, iesaistītas autoritāras personas, kā piemēram Krievijas vēstnieks.
…
