Оценка:
Опубликованно: 19.09.2012.
Язык: Латышский
Уровень: Средняя школа
Литературный список: Нет
Ссылки: Не использованы
  • Конспект 'Mikelandželo (Michelangelo Buonarroti)', 1.
  • Конспект 'Mikelandželo (Michelangelo Buonarroti)', 2.
  • Конспект 'Mikelandželo (Michelangelo Buonarroti)', 3.
  • Конспект 'Mikelandželo (Michelangelo Buonarroti)', 4.
  • Конспект 'Mikelandželo (Michelangelo Buonarroti)', 5.
  • Конспект 'Mikelandželo (Michelangelo Buonarroti)', 6.
  • Конспект 'Mikelandželo (Michelangelo Buonarroti)', 7.
Фрагмент работы

Kapitolijs – zemākais no Romas 7 pakalniem. Mikelandželo 1537.g. sāka strādāt pie Kapitolija laukuma pārveidošanas. Esošajā arhitektoniskajā ansamblī, kas bija tapis vairāku gs. garumā, viņaprāt bija nepieciešamas nelielas izmaiņas: tika saglabātas senāta ēkas un Palazzo dei Conservatori savstarpējais izkārtojums, bet pārveidotas to fasādes. Laukuma kreisajā pusē, pretī palazzo, uzbūvēja līdzīgu trešo pili. Lielākā daļa iecerēto darbu tika paveikti pēc Mikelandželo nāves (ovāls ar zvaigžņu ornamentu laukuma centrā izveidots 1940.g.). Laukuma centrālā dominante ir Pāvila III senatoriem dāvinātā Marka Aurēlija statuja.
Sv. Pētera katedrāle. Mikelandželo pie katedrāles pārbūves sāka strādāt 1546.g., kā 7. arhitekts (40 gadus pēc būvdarbu sākuma). Viņš nojauca Antonio da Sangallo radīto pārāk drūmo, nepietiekami funkcionālo un dārgo būvi. Mikelandželo atgriezās pie Bramantes plāniem veidot simetrisku centrālā kupola celtni. Īpaša uzmanība pievērsta kupolam, kam tika paredzēts atrasties tieši virs Sv.Pētera kapa (ietekmes no Bruneleski Florences katedrāles kupola). Kupols tika pabeigts tikai 1588./1590.g. (Džākomo Della Porta, Domēniko Fontāna), un izveidots smailāks, kā paredzējis Mikelandželo.

Mūža nogalē Mikelandželo atkal pievērsās savam patiesajam aicinājumam – tēlniecībai. 16.gs. 50.gados, personisku interešu vadīts, viņš uzsāka darbu pie divām skulptūru grupām: Pietà (pirms 1550; m, h=226cm; Florence, Opera del Duomo muzejs), kuru, iespējams, bija paredzējis savam kapam, un Pietà Rondanini (1552 – 1564; m, h=195cm; Milāna, Sforcu pils muzejs).

Коментарий автора
Atlants