Temps (itāliešu val. tempo – laiks; latīņu val. tempus – laiks) – mūzikas kustības ātrums skaņdarba izpīšanas laikā. Skaņdarba raksturs lielā mērā ir atkarīgs no tempa. Ja kādu skaņdarbu izpilda, ar nodomu paātrinot vai palēninot tā īsto tempu, skaņdarbs zaudē savu raksturu. Tā, piemēram, ja dziesmu ‘Aijā, žūžū lāča bērni’ spēlētu ļoti ātrā tempā, tā pavisam vairs nebūtu miega dziesmiņa.
Kā saprast kāds ir skaņdarba temps? Jeb kurai dziesmai mēs varam saklausīt pulsu un sit līdzi tai. Kad uzstājas mūzikas grupas var redzēt, ka piemēram, ģitārists ar kāju sit līdzi tempu. Tās ir ritmiskas kustības, kas atkārtojas. Tāpat mēs klausoties skaņdarbu varam sist līdzi ritmu. Starp sitieniem ir atstarpe un pēc šīs atstarpes garuma mēs varam noteikt tempu – ja atstarpe ir gara, tad temps ir lēns, bet jo atstarpe īsāka, jo temps ir ātrāks. Protams, var būt gadījumi, kad atstarpes starp sitieniem ir dažādas, tad var teikt, ka tempa nav.
