Joga kā hinduisma sastāvdaļa un sistēma radās Indijas senatnē. Par jogu ir saglabājjušās senas vēstules Indijas kultūrā, nonakot līdz mūsdienām, tieši – vēdas. „Rigvēdā” (vienā no 4 vēdām) – rašanās, kuru mācekļi datē no 2.5. g.tūkst. līdz mūsu ērai, joga pieminēta kā noteikta likumu sistēma, atiecinot to uz sociālajam tikumības un ekoloģiskajām dzīves pusēm.
Parādās poētiskās himnas, dabas skaistuma slavinajums, kā arī mēģinājumi atklāt apkārtējās dabas un cilvēka dzīves noslepumus. Daudzi zinātnieki uzskata par jogas rašanos Mohendžodaro un Harappi civilizācijas laiku (3. – 2. g.tūkst. p.m.ē.), par pamatu ņemot izrakumu laikā upes Indas ielejā atrastos arheologiskos atradumus ar cilveku attēliem, kuri sēdējuši jogas pozā.
Tālāk pakapeniski parādījušies atsevišķi fizisko vingrojumu kompleksi (asanas), kuri tūkstošgades tecējumā tiek izmēģināti vairākos noteikumos uz dažādiem cilvēkiem. Tomēr tautas gudrība saglabāja tikai pašu vērtīgāko un noderīgāko. Tā radās mācība-joga – psihofiziskās pašpārliecinātības ceļš.…
