Tūras Gregors ir viens no sava laika ievērojamākiem cilvēkiem, bīskaps, kuru franču filologs Ž. Ampērs nosaucis par “barbaru Hērodotu”. Agrīno viduslaiku raksturojums pārsvarā pazīstams tieši pēc viņa sarakstītās “Franku vēstures”, kas tiek uzskatīta ne vien par vēstures liecību, bet arī literatūras un lingvistikas paraugu.
Tūras Gregors dzimis 538. vai 539. gadā 30. novembrī (viņa īstais vārds ir Grigorijs Florencijs, Gregors ir baznīcā dotais vārds), dižciltīga romiešu- gallu ģimenē Klermonē. Viņa dzimta piederēja pie augstākā senatoru slāņa, no tās nākuši arī citi bīskapi- tēvocis no tēva puses Galls bijis Klermonē bīskaps, vectēvs no mātes puses Grigorijs- Langrijas, onkulis Nicetijs- Lionas. Stāstus par Hlodvigu un viņa iekarojumiem Gregors jau no mazotnes uzklausīja no tēva un vectēviem, kā arī no vecajiem kareivjiem. Gregora bērnība sakrita ar laiku, kas sākās pirmās Merovingu iekšējās nesaskaņas- starp Hlodviga dēliem sākās varas dalīšana, kas vainagojās ar īslaicīgu valsts apvienošnos zem Hlodbviga jaunākā dēla Hlotārija I varas.…
