Brīvā tirgus(a) un komandekonomikas(b) atšķirības.
1. a) privātīpašums, b) sabiedriskais īpašums
2. a) resursu sadale ar tirgus starpniecību, b) resursu sadale ar valsts starpniecību
3. a) preces ražo tirgum, b) preces ražo sabiedrībai
4. a) pārdod, lai pirktu – tā notiek vajadzību apmierināšana, b) saražotā sadale proporcionāli strādātāju darba ieguldījumam.
5. a) maksimāla labuma iegūšana no resursiem -visefektīvākā saimniekošana, b) neefektīva ražošana- bezatbildīga resursu izmantošana.
6. a) ražotāji paši var izvēlēties ko, cik, kā un kam ražot, kādā nozarē un cik plaši darboties, b) ražošanu nosaka valsts, kas vada tautas saimniecību no vienota centra.
7. a) ekonomiskais cilvēks rīkojas savās interesēs, b) jārīkojas sabiedrības interesēs
8. a) valsts loma ekonomika ir ierobežota, b) valsts regulē ekonomiku
9. a) valsts neiejaucas politiku ekonomikā, b) sabiedrības īpašums ir valdošā slāņa privilēģiju un varas pamats
10. a) Ā. Smita teorija, b) marksista teorija
11. a) darbaspēka maksimāla izmantošana, b) darbaspēka potenču nepilnīga izmantošana.
12. a) noslāņošanās sabiedrības slāņos, b) vajadzētu būt visiem vienlīdzīgiem.
…
Ekonomiskās sistēmas. Tirgus sistēma. Tirgus nepilnības un valsts loma ekonomikā. Jaunā ekonomika. Ekonomikas pamats ir cilvēku saimnieciskā darbība, kura ir viena no cilvēka dzīves darbības sfērām, kurā pastāv daudzveidīgi sakari, kas veido noteiktu sistēmu un kura izsauc vajadzības. Kamēr pati ekonomika ir vairāk raksturojama, kā institūciju, likumu, aktivitāšu, pamatvērtību un cilvēku motivāciju kopums, kas veido struktūru ekonomisko lēmumu pieņemšanā. Lai attīstītu ražošanu un apmierinātu patērētāju vajadzības pēc precēm un pakalpojumiem, sabiedrībai ir jāatrisina četri savstarpēji saistīti ekonomikas pamatjautājumi: ko, cik, kā un kam ražot. Tas, kā šie jautājumi tiek risināti, pastāvot resursu ierobežotībai, lielā mērā atkarīgs no pastāvošas ekonomiskās sistēmas, jo visas izvēles stimulē tās iepriekš noteiktie stimuli, un tie var vai nu sekmēt vai ierobežot efektīva lēmuma pieņemšanu. Bet M. Parkins norāda, ka ekonomiskās sistēmas var dalīt pēc īpašu tiesībām un stimulējošās struktūras.
