Cilvēks septiņus gadus ir pusaudzis. Pusaudža gadi ir nemierpilns, mokošs periods, no kura daudzi vecāki baidās. Sarunvalodā šim vecumposmam raksturīgi vairāki populāri apzīmējumi – grūtais, nejaukais, trakais, sarežģītais, kaitinošais utt. Šo raksturojumu devuši pieaugušie, bet padrūmais raksturojums derētu skatoties arī no pusaudža pozīcijām – šajā vecumā viņam pašam nav viegli.
Pusaudžu periodu iezīmē apziņas maiņa par sevi. Notiek fizioloģiskas pārmaiņas, kuras viņš pats nespēj aptvert; iestājas šā vecumposma krīze, līdztekus kurai viņš vēl risina visas iepriekšējo gadu krīzes; pusaudzis ir lomu sajukumā – no daudzām lomām viņam ir jāatrod sava identitāte.
Šajā vecumposmā notiek ilgstoša pāreja no bērnības uz pieaugušo cilvēka dzīvi, pilnībā izveidojas jaunā cilvēka personība. Ļoti liela nozīme jaunā cilvēka attīstībā ir pareizi veidotām savstarpējām attiecībām ģimenē. Nenoliedzami, ka šajā nozarē jau ir veikti daudzi pētījumi un publicēts ne mazums literatūras. Tomēr katru gadu aktuālas ir vecāku attiecības ar pusaudzī. Savā kursa darbā apskatīši pusaudžu un vecāku savstarpējās attiecības un to ietekme rakstura akcentuāciju veidošanā. Par teorētisko bāzi izmantoju psihoanalīzes skolas pārstāvju apgalvojumus.…
