Nr. | Название главы | Стр. |
1. | Noilguma jēdziens, noilguma termiņa daudzveidība | 3 |
2. | Noilguma iesākums | 5 |
3. | Noilguma tecējuma apturēšana | 6 |
4. | Noilguma pārtraukums | 7 |
5. | Noilguma sekas | 8 |
6. | Noilgums komerctiesībās | 9 |
7. | Tiesu nolēmumu analīze | 10 |
Kopīgais un atšķirīgais | 15 | |
Izmantotā literatūra un avoti | 16 |
Kopīgais un atšķirīgais
Atšķirīgais:
Civillikuma 1895.pantā ir noteikts, ka visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā.
Komerclikuma 406.pants paredz, ka no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikt cits noilguma termiņš.
Pret komersantu ir piemērojams Komerclikumā noteiktais regulējums, bet attiecībā pret personu/patērētāju ir piemērojams Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un Civillikumā noteiktais regulējums. Līdz ar to desmit gadu noilgums atbilstoši Civillikuma 1895.pantam piemērojams, ja prasību tiesā ceļ patērētājs, bet attiecība pret komersantu ir piemērojams trīs gadu noilgums atbilstoši Komerclikuma 406.pantam.
Kopīgais:
Saskaņā ar Komerclikuma 3.panta pirmo un otro daļu komercdarbību regulē šis likums, Civillikums un citi likumi, kā arī Latvijas Republikai saistošās starptautisko tiesību normas. Komercdarbībai Civillikuma noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl Komerclikumā vai citos komercdarbību regulējošos likumos nav noteikts citādi.
…
Noilguma institūts civiltiesībās veidots ar mērķi novērst nenoteiktību mantiskajās attiecībās, radīt skaidrību tad, ja kāda persona ilgstoši neīsteno tiesības vai neprasa novērst iespējamo strīdu par tām. Nenoteiktība var izpausties vai rasties dažādos veidos. Piemēram, 1) kāda lieta ir patapināta vai izīrēta uz pusgadu, bet tās īpašnieks jau trīs gadus neprasa lietu un arī parādnieks to necenšas atdot; 2) noticis līguma izpildes nokavējums, par ko noteikts līgumsods, taču kreditors ilgstoši neprasa tā samaksu; 3) bankas klients vairāk nekā 60 gadus nav veicis nekādas operācijas ar naudu savā kontā. Varbūt tiesīgā persona ir aizmirsusi par mantu, ko varētu atprasīt, varbūt tā viņai šķiet nenozīmīga, varbūt viņa nevēlas tiesāties situācijas strīdīguma dēļ. Nebūtu saprātīgi pieļaut, ka iespējamais parādnieks uz mūžīgiem laikiem atrodas zem parāda atprasīšanas vai vismaz tiesāšanās Damokla zobena un nevar plānot savu darbību, izslēdzot šādus draudus. No strīdu izšķiršanas viedokļa jāatzīmē arī pierādījumu iegūšanas iespēju mazināšanās laika tecējumā. Tāpēc Civillikuma 1893.pants nosaka: „Saistību tiesības izbeidzas, ja tiesīgā persona tās pienācīgi neizlieto likumā noteiktā noilguma termiņā.”. Darbā ir veikta spriedumu, kas saistīti ar noilgumu, analīze.
