Ievads.
1879.gadā klajā nāk Brāļu Kaudzīšu kopīgi sarakstītais darbs “Mērnieku laiki” – viņu literārās darbības augstākais sasniegums, viens no izcilākajiem darbiem visā latviešu literatūrā. “Mērnieku laiki” atspoguļo klaušu laiku izbeigšanos un kapitālisma nostiprināšanās periodu Latvijas laukos. Galvenā darbība norisinās divos pagastos – Slātavā un Čangalienā, kur norisinās zemes mērīšanas darbi. Un līdzarto cilvēkos uzplauksnī viņu “patiesās sejas” – tās ir mantkāres, skaudības, naida, viltas un atriebības pilnas. Rakstot šo romānu brāļi Kaudzītes vēršas tieši pret šīm īpašībām, izsmejot un nosodot tās. Diemžēl dažkārt dzīvē un arī romānā “Mērnieku laiki” viltīgākais, stiprākais uzvar taisno un godīgo.
Mērnieku laiki” ir viens no vispopulārākiem daiļdarbiem latviešu literatūrā. Par to liecina romāna daudzie izdevumi, vairākkārtējie dramatizējumi un daudzās izrādes gan uz Rīgas, gan provinces skatuvēm. Romānā dzīves patiesība izpaužas gan tematikā, gan sižeta un tēlu izveidē, gan valodā. Brāļiem Kaudzītēm ierosmi romānam devusi zemes pārmērīšana Vecpiebalgā, Jaunpiebalgā un Vēļķu muižā. Kaudzītes romānā atklāj muižas un zemnieku attieksmi, mantas vairošanas ceļus un līdzekļus, zemnieku darbību pagasta pārvaldes iestādēs un kultūras organizācijās, pārvācošanās tendences, spilgtas sadzīves ainas un raksturus, negatīvas parādības sadzīvē un daudz trūkumu sava laika cilvēkos, viņu savstarpējās attieksmes gan ģimenē, gan ar kaimiņiem. “Mērnieku laikos” konflikts rodas tradīciju un laikmeta nosacīto uzskatu rezultātā.
…
