43. Cilvēka tiesību nodrošināšana tiesiskā valstī.
• Cilvēktiesības- tiesību normu kopums, kas regulē attiecības starp valsi un indivīdu ( indivīdu grupām); tās nosaka standartus kādai ir jābūt valsts attieksmei pret indivīdu, kā arī aizsardzības mehānismus pret valsts, tās institūciju un amatpersonu izdarītajiem pārkāpumiem.
• Indivīda subjektīvās tiesības pret valsti- tiesisks instruments, ar kura palīdzību indivīds var realizēt savas tiesības pret valsti- izpaužas kā:
• -indivīda tiesības uz aizsardzību pret valsts iejaukšanos viņa brīvībās;
• Indivīda tiesības pret valsti prasīt no tās sev kādu labumu (sociālās tiesības);
• Indivīda tiesības pret valsti uz taisnīgu procedūru un viņa interešu vērā ņemšanu (tiesības uz taisnīgu līdzdalību);
• Indivīda tiesības pret valsti prasīt no tās aizsardzību pret citiem indivīdiem.
• Valsts pienākums ir pašai no sevis ievērot visas cilvēktiesības.
• Valsts uzdevums ir organizēt savu darbību tā, ka tā neaizskar cilvēktiesības.
• Absolūtās cilvēktiesības, kuras nedrīkst ierobežot- tiesības uz dzīvību, spīdzināšanas un necilvēcīgas izturēšanās aizliegums, verdzības aizliegums u.c. Tomēr lielāko daļu cilvēktiesību valsts var ierobežot , lai saskaņotu daudzu indivīdu cilvēktiesības tā, ka tās pēc iespējas nesadurtos.
…
