-
Psiholoģijas vēstures aspekti un virzieni psiholoģijā
| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | Psiholoģijas vēsture | 3 |
| 1.1. | Psiholoģijas posmi | 3 |
| 1.1.1. | Pirms zinātniskais posms | 3 |
| 1.1.2. | Otrais posms filozofiskais posms | 3 |
| 1.1.3. | Trešais posms eksperimentālais posms | 3 |
| 1.2. | Agrīnie psiholoģijas virzieni | 3 |
| 1.2.1. | Strukturālisms | 4 |
| 1.2.2. | Funkcionālisms | 5 |
| 1.2.3. | Psihoanalīze | 5 |
| 1.2.4. | Geštaltpsiholoģija | 5 |
| 1.2.5. | Biheiviorisms | 5 |
| 2. | Mūsdienu psiholoģijas virzieni | 5 |
| 2.1. | Bioloģiskais virziens. | 6 |
| 2.2. | Biheiviorais virziens | 6 |
| 2.3. | Kognitīvais virziens | 6 |
| 2.4. | Humānistiskais virziens | 6 |
| 2.5. | Psidonomiskais virziens | 6 |
| 2.6. | Sociālais un kultūras virziens | 7 |
| 2.7. | Evolūcijas virziens | 7 |
| LITERATURAS SARAKSTS | 8 |
2.3. Kognitīvais virziens
Kognitīvajā virzienā cilvēks tiek petits kā aktīvs informācijas apstrādātājs, kurš pastāvīgajā mijiedarbībā ar apkārtējo vidi izmanto savas psihiskas iespējas. (Borns, u.c., 2000 lpp. 30) Pētāmās jomas ir atmina, informācijas apstrādē, problēmu risināšanā un spriešanā. (Borns, u.c., 2000 lpp. 29)
2.4. Humānistiskais virziens
Šajā virziena pamata ir pieņēmums, ka ikviens cilvēks ir neatkārtojams un vērtīgs pats par sevi. Viņa dibinātāji ir Šarlote Bīlere, Abrahams Maslovs un Karls Rodžers. Viņi apgalvo, ka personīgo attīstību daudz lielākā mērā nosaka mērķis, nolūks un intuīcija , nevis apkārtējā vide vai bioloģija. (Borns, u.c., 2000 lpp. 30)
2.5. Psidonomiskais virziens
Šajā novirziena atspoguļojas Freida psihoanalītiskais mantojums, kas izturēšanās regulācijā lielu nozīmi piešķir neapzinātiem cēloņiem un motivācijas konfliktiem. Pētāma jomā ir personības īpašības traucējumi , saistībā ar seksuālajām un agresīvajām dziņām vai neatrisinātajiem bērnības konfliktiem. (Borns, u.c., 2000 lpp. 29)
…
1.2. Agrīnie psiholoģijas virzieni. 16. gadsimta beigās parādījās empīrismā virziens. Tās pamatā bija filozofiska tendence, sensoru pieredzi atzīstot par vienīgo zināšanu avotu. (https://ru.wiktionary.org, 2019) Empīriķī uzlūkoja, ka zināšanas mes iegūstam ar maņu palīdzību. Šī virziena sekotāji , uzskata ka psihe piedzimstot ir ka balta lapa. Mūsu zināšanu pamatā ir pieredze, kas sastāv no individuāliem priekšstatiem. (Borns, u.c., 2000) Nākamais psiholoģijas virziens bija psihofizika. Šī virziena dibinātāji un agrīnie psihologi pētīja attiecības starp mūsu apzināto prata pieredzi un fizisko realitāti. Un viņi atklāja likumsakarības starp fizikas stimula intensitāti un psiholoģiskas pieredzes apjomu.
