Baltijas neatkarības liktenis tika noteikts pēc Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanas 1939.g. 23.augustā starp nacistu Vāciju un Padomju Savienību. Jau septembra beigās Staļins varēja uzsākt aneksijas procesu. Viņš sāka ar Igauniju, 5.oktobrī pienāca kārta Latvijai, 10.oktobrī – Lietuvai.1
Ar Igauniju noslēgt savstarpējo sadarbības līgumu Krievijai bija visvieglāk. Krievi ieguva tiesības turēt 25 000 vīru lielu karaspēku vairākās vietās Igaunijā. Īpaši izdevīgs Krievijai bija tirdzniecības līgums, kas pavēra ceļu uz Rietumeiropu.
Latvijā Sarkanarmija iegūst bāzes Liepājā, Ventspilī un Pitragā.
Lietuva, parakstot tā saukto savstarpējās palīdzības līgumu, atgūst Viļņu.
Sākot ar decembri līdz 1940.g. aprīlim visas 3 Baltijas valstis bija noslēgušas tirdzniecības līgumus, kā rezultātā Vācija bija spiesta iepirkt 70% Baltijas valstu eksporta.
Vācu valdība noslēdza ar Baltijas valstīm līgumu par vācu tautības pilsoņu pārvešanu uz Vāciju. Netika slēpts, ka reparācijas notiek tāpēc, ka Latvija drīzumā kritīs boļševiku rokās. …
