Nr. | Название главы | Стр. |
ANNOTATION | 3 | |
Ievads | 6 | |
ES nodokļu harmonizācija un vispārīgie pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas principi | 9 | |
PVN vispārējs raksturojums | 9 | |
1.2. | PVN regulējošie ES normatīvie akti | 12 |
6.direktīva | 13 | |
8.direktīva | 17 | |
13.direktīva | 19 | |
Padomes Regula 1777/2005 | 20 | |
Padomes regula 1798/2003 | 22 | |
Latvijas Republikas normatīvo aktu saskaņošana | 31 | |
Pievienotās vērtības nodokļa vēsture LR | 31 | |
Preču piegādes vieta | 35 | |
Preču iegādes ES | 38 | |
Preču pārdošana attālumā ES teritorijā | 39 | |
Pakalpojuma sniegšanas vieta | 41 | |
Jaunu transporta līdzekļu iegāde un piegāde ES teritorijā | 45 | |
PVN piemērošana finanšu darījumiem | 49 | |
ES darījumu īpašais režīms | 51 | |
Loģistikas kompāniju iespējamie atveseļošanās pasākumi | 60 | |
Īpašā PVN režīma piemērošana preču importa darījumos | 60 | |
PVN atgūšana no ES dalībvalstīm | 65 | |
Transporta un loģistikas nozares dalībnieku informētība par īpašo PVN režīmu importa darījumos un PVN atgūšanu no ES | 74 | |
Secinājumi un priekšlikumi | 79 | |
Bibliogrāfisko norāžu saraksts | 82 |
Kopš Latvija ir kļuvusi par Eiropas Savienības dalībvalsti, ir ļoti svarīgi aktīvi iesaistīties nodokļu sistēmas pilnveidošanā. Īpaši tas attiecināms uz netiešo nodokļu sfēru, pie kuras pieder arī pievienotās vērtības nodoklis, jo attīstoties brīvai preču un pakalpojumu kustībai starp ES dalībvalstīm, arvien lielāka nozīme ir dalībvalstīs piemērotajai nodokļu sistēmai, lai nodrošinātu godīgu konkurenci arī starpvalstu darījumiem.
Ja sākotnēji pirms iestāšanās ES Latvija lielā mērā bija spiesta pieņemt ES direktīvu izvirzītās prasības un tā saukto „veco dalībvalstu" laika gaitā izveidojušos priekšstatus par PVN sistēmas piemērošanu un darbību, tad šobrīd, kad Latvija jau ir pilntiesīga ES dalībvalsts ir iespējams izvērtēt esošās direktīvu prasības, atrast vājās vietas vai regulējumus, kas nav izdevīgi Latvijai, izanalizēt, kā šai sistēmai būtu jāstrādā labāk, lai tā būtu maksimāli piemērota praktiskai pielietošanai gan Latvijā, gan citās ES dalībvalstīs.
Šī darba mērķis ir pētīt un analizēt pievienotās vērtības nodokli Latvijā un Eiropas Savienības valstīs, saistot to ar pašreiz spēkā esošo PVN likumdošanu un salīdzināt to ar Eiropas Padomes Sesto, Astoto, Trīspadsmito direktīvu, kas regulē PVN piemērošanu Eiropas Savienībā un tā atgūšanas iespējas no ES dalībvalstīm un tā saucamajām „trešajām valstīm”.
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, maģistra darbs ir sadalīts trīs daļās. Pirmajā daļā autors apskata Eiropas Padomes direktīvas un regulas, kas tieši ietekmē pievienotās vērtības nodokli. Otrajā daļā autors analizē pievienotās vērtības nodokļa piemērojamās likmes dažādos darījumos. Savukārt trešajā daļā izpēta un analizē jaunākās pievienotās vērtības nodokļa izmaiņas, kas būtiski ietekmētu Latvijas transporta un loģistikas nozari, kā arī šīs nozares informētību par šīm izmaiņām.
Maģistra darba izstrādāšanai par pamatu ņemtas Eiropas Savienības direktīvas un regulas, kā arī Latvijas Republikas likumi un normatīvie akti, speciālā ekonomiskā literatūra un laikrakstu apskati. Lai objektīvāk novērtētu informētību par jaunākajām izmaiņām pievienotās vērtības nodokļa likumprojektos, tika veikta Latvijas nacionālā kravas ekspeditoru un loģistikas asociācijas biedru un transporta kompāniju vadītāju aptauja un iegūto datu analīze. …
Maģistra darbs par PVN Eiropā un tā izmaiņām sākot ar 2010 gadu.
