Pēkšņi es ieraudzīju zeltainu tauriņu. Ievēroju, kā uz tā spārniem rotaļājas gaisma, domās sataustīju to zeltaini gludumu. Klusumā dzirdēju mazo spārniņu vēdas, un šķita, ka spēju pat sasmaržot visus ziedus, pie kuriem taurenis ciemojies. Mani fascinē spēja sajust, izpaust emocija, novērtēt to, kas man ir visapkārt, jo skaistums slēpjas attieksmē.
Man patīk sajust, ka dzīvoju. Šī brīnišķīgā sajūta atrodama kontrastos un pēkšņās idejās. Ieskrienies un lec peļķē! Tas nekas, ka jaunās bikses būs jāmazgā, bet sajūsmina par negaidīto uzdrīkstēšanos neaizmirsīsies nekad. Tikai žēl, ka būt neprātīgai es sev atļauju pārāk reti. …
