-
Izglītības sistēma
Ar izglītības sistēmas palīdzību valsts īsteno savu jaunās paaudzes izglītības un audzināšanas politiku. Tāpēc izglītības sistēma ir sociāli un politiski nosacīta. Tādēļ atbilstoši sabiedrības augošajām prasībām tā arī nemitīgi attīstās un pilnveidojas.
Līdz Latvijas brīvvalsts nodibināšanai (1918 ) Kurzeme un Vidzeme skaitījās cariskās Krievijas guberņas, bet Latgale bija iekļauta Vitebskas guberņā. [3;53lpp. ]. Tika veikta pārkrievošanās politika skolās. Par runāšanu latviski skolēnus sodīja, un mācības notika krievu valodā.
Latvijas Republikas pastāvēšanas pirmajā posmā (1918- 1940 ) izglītības sistēmas pamatposms bija sešklasīgā pamatskola. [3;54lpp. ]. Mācības tur bija bez maksas. No pamatskolas varēja iestāties vidusskolā, vidējā speciālajā mācību iestādē vai arodskolā. Arodskolas bija bez maksas, bet savukārt vidējās mācību iestādes bija maksas skolas.
Padomju varas gados pamatskolu pakāpeniski paplašināja līdz deviņgadīgajai skolai. Tad arī vidējā un arī augstākā izglītība bija bez maksas.
Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas (1990 ) Saeima pieņēma jaunu likumu par tautas izglītību. Tika noteiktas Ministru kabineta, Izglītības un zinātnes ministrijas, rajona un pakļauto pašvaldību kompetences tautas izglītības organizēšanā, vadīšanā un kontrolē.[3;54lpp. ] Tika noteikts, ka visiem Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem ir vienādas tiesības uz izglītību. Valsts valodā notiek mācības skolās, minoritāšu skolu skolēni intensīvi apgūst latviešu valodu pēc IZM izstrādātajiem standartiem un apstiprinātām programmām.…
Katra pilsoņa un visas tautas neatņemama sastāvdaļa ir- izglītība. 19.gadsimta otrajā pusē tautas pašapziņu modināja un patstāvīgās valsts tapšanas pamatus organizēja neliels latviešu inteliģences pulciņš- jaunlatvieši. Krišjānis Valdemārs, Juris Alunāns, Fricis Brīvzemnieks, Atis Kronvalds un dzejnieks Auseklis mudināja sava laika jaunatni tiekties pēc izglītības un iesaistīties kultūras dzīvē.
