Rēzus-faktors
1940.gadā К.Landšteiners un А.Viners atklāja cilvēka eritrocītos pilnīgi jaunu antigēnu (D), kas bija nosaukts par rēzus-faktoru (Rh), jo tika atrasts Rēzus makaka (Macaca mulatta) sugas pērtiķu eritrocītos. Apmēram 85% cilvēku eritrocītos ir šis faktors – tādus cilvēkus sauc par rēzus pozitīviem (Rh+); pārējiem 15% nav rēzus faktora, viņus ierindo pie rēzus negatīviem (Rh-).
Izradās, ka rēzus-faktors nav saistīts ar asins grupas piederību. Cilvēki ar jebkuru asinsgrupu var būt gan rēzus pozitīvie, gan rēzus negatīvie.
Pēc rēzus-faktora atklāšanas palika skaidri retu sarežģījumu cēloņi, pārlejot pat vienas grupas asinis: tos paskaidroja Rh-faktora nesakrišana. Pārlejot rēzus pozitīvas asinis rēzus negatīvam slimniekam, asinīs pret Rh+ antigēnu tiek veidoti antivielas, kas uz atkārtotu tādas pašas asins transfūziju atbild ar donora eritrocītu aglutināciju un bojāeju. Tāpēc recipientiem ar rēzus negatīvām asinīm asinis pārlej no rēzus negatīviem donoriem.
…
