Par sava darba mērķi nospraužu detalizēti izklāstīt dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanas nosacījumus, ņemot vērā gan īrnieka, gan izīrētāja iniciatīvu. Savā darbā es gribu parādīt vienlīdzību starp izīrētāja tiesībām un īrnieka tiesībām. Kaut gan vairāk masu medijos tiek apskatīti jautājumi par īrnieku tiesībām, un izīrētāji tiek pasniegti no sliktās puses. Jāatzīst, ka saskaroties darbā ar šiem jautājumiem nākas secināt, ka bieži vien arī izīrētāji ir nostādīti neizdevīgā situācijā un īrnieki ļaunprātīgi to izmanto.
Mērķa sasniegšanai savā darbā izvirzu šādus uzdevumus:
1. Izzināt vienu no īres tiesiskā institūta veidiem – dzīvokļa īri. Pavirša dzīvojamās telpas īres institūta uztvere un saistībām neatbilstoša īrnieka rīcība var radīt nopietnas sekas – īrnieks var palikt bez dzīvojamās platības, izīrētājam rodas lieli zaudējumi īrnieka līguma saistību nepildīšanas gadījumā attiecībā pret trešajām personām.
Īres līguma izbeigšanās regulējuma Romiešu civiltiesībās un Latvijas Civillikumā izpētes mērķis ir parādīt kopīgo un atšķirīgo starp šīm tiesībām, un kā Romiešu tiesības ir ietekmējušas Latvijas Civillikumu.
2. Izpētīt īres līguma izbeigšanās regulējumu LR likumā “Par dzīvojamo telpu īri”, jo tas ir galvenais un svarīgākais likums, kas regulē īres attiecības. Sākumā neliels ieskats vēsturē par īres attiecību regulējumu 1924.gada 16.jūnija likumā „Īres likums”.
…
