-
Valstszinātne
Demokrātija
Izveidojās 5. gadsimtā pirms mūsu ēras Atēnās Solona, Kleistena un Perikla reformu rezultātā.
Izcelsme sengrieķu dēmokratia < dēmos ‘tauta’ + kratos ‘vara’
Demokrātija ir politikas režīms, kur augstākā vara pieder tautai (pilsoņu vairākumam), kas tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību izlemj svarīgākos valsts dzīves jautājumus.
Roberts Dāls (Robert A. Dahl dzimis 1915. gadā)
Savā darbā “Democracy and its critics” raksta, ka mūsdienu pasaulē vairs nepastāv klasiskā demokrātija, bet gan tās atvasināta forma “poliarhija ”jeb daudzvaldība.
Poliarhija valda nevis viena vienota tauta, kas kopīgi pieņem lēmumu, kas pieņemams vairākumam, bet gan atsevišķas grupas veido kopīgu lēmumu kā kompromisu. diktatūru”.
Poliarhijai ir raksturīga tolerance, kas vairākuma varai ir sveša. Tā ir viena no klasiskās demokrātijas vājajām vietām
Alexis de Tocqueville
1805-1859) rakstīja par “Vairākuma diktatūru”.
Svarīgi ir iestrādāt mazākuma aizsardzības mehānismus.
Demokrātijas formas:
Tiešā demokrātija, kurā tauta tieši un nepastarpināti pieņem politiskos lēmumus, tā ir demokrātijas “bāzes forma”
Reprezentatīvā jeb pārstāvniecības demokrātija, kurā tautas vārdā politiskus lēmumus pieņem tautas pilnvarotas personas vai institūcijas.
Jauktā demokrātijas forma: kurā ir gan tiešās demokrātijas forma – tautas nobalsošana, gan reprezentatīvi valsts varas institūti.
…
Valstszinātnē KD Valsts ir institūciju kopums, kas, pamatojoties uz tiesisku varu, nosaka likumus un citas normas tautas vai vairāku tautu ( etnisku grupu) apdzīvotā noteiktā teritorijā. Valstij jābūt trīs pamatpazīmēm – teritorijai, iedzīvotājiem un suverēnai varai. Montevideo 1933.gada konvencija par Valsts tiesībām un pienākumiem nosaka, ka sociālais veidojums var tikt atzīsts par valsti, ja tam piemīt: teritorija, iedzīvotāji , pārvaldes sistēma, kas realizē valsts varu un suverenitāte. Kārlis Dišlers min “valsts konstitutīvos elementus” – teritorija, tauta, valsts vara un tiem līdzās arī suverenitāti.