Автор:
Оценка:
Опубликованно: 28.01.2022.
Язык: Латышский
Уровень: Средняя школа
Литературный список: Нет
Ссылки: Не использованы
  • Презентация 'Latvijas lielākās upes', 1.
  • Презентация 'Latvijas lielākās upes', 2.
  • Презентация 'Latvijas lielākās upes', 3.
  • Презентация 'Latvijas lielākās upes', 4.
  • Презентация 'Latvijas lielākās upes', 5.
  • Презентация 'Latvijas lielākās upes', 6.
  • Презентация 'Latvijas lielākās upes', 7.
  • Презентация 'Latvijas lielākās upes', 8.
  • Презентация 'Latvijas lielākās upes', 9.
  • Презентация 'Latvijas lielākās upes', 10.
  • Презентация 'Latvijas lielākās upes', 11.
  • Презентация 'Latvijas lielākās upes', 12.
  • Презентация 'Latvijas lielākās upes', 13.
  • Презентация 'Latvijas lielākās upes', 14.
  • Презентация 'Latvijas lielākās upes', 15.
  • Презентация 'Latvijas lielākās upes', 16.
  • Презентация 'Latvijas lielākās upes', 17.
  • Презентация 'Latvijas lielākās upes', 18.
  • Презентация 'Latvijas lielākās upes', 19.
  • Презентация 'Latvijas lielākās upes', 20.
  • Презентация 'Latvijas lielākās upes', 21.
  • Презентация 'Latvijas lielākās upes', 22.
  • Презентация 'Latvijas lielākās upes', 23.
  • Презентация 'Latvijas lielākās upes', 24.
  • Презентация 'Latvijas lielākās upes', 25.
  • Презентация 'Latvijas lielākās upes', 26.
  • Презентация 'Latvijas lielākās upes', 27.
  • Презентация 'Latvijas lielākās upes', 28.
Фрагмент работы

Ventastega curonica
Šis ūdenī mītošais dzīvnieks sensenos laikos ārēji nedaudz atgādinājis salamandru.
Zināms, ka senais dzīvnieks bija garāks par metru, tam bija plakana galva, apmēram 25 centimetru garumā, garākais apakšžoklis pārsniedz 20 centimetru, mutē ļoti daudz diezgan garu (līdz 2cm) un asu zobu. Acis — izvalbītas, skats nedaudz līdzīgs krokodilam.Aste bijusi ļoti liela un plakana kā zivīm. Priekšējām un pakaļējām ekstremitātēm varētu būt bijuši astoņi pirksti
Visdrīzāk, dzīvoja seklos ūdeņos. Plēsīgs dzīvnieks, domājams, ka pārticis no zivīm. Pārvietojies pa ūdeni, arī atbalstoties pret gultni, iespējams, seklajā jūrā varēja ūdensaugus ar "ķepām" pašķirt un izpeldēt cauri.
Elpojis ūdenī izšķīdušu skābekli, bet nepieciešamības gadījumā varēja no ūdens izcelt galvu un ieelpot atmosfēras gaisu. Pēcnācēji pasaulē šķīlās no olām, kam nebija cietu apvalku.

Gauja
Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju. Vidustecē robežupe ar Igauniju. Garums — 452 km, kritums — 234 m.
Gauja sākas Vidzemes augstienē, taču par precīzu izteku pastāv atšķirīgi viedokļi: vai nu Vecpiebalgas novadā, Elkas kalnā, vai arī no Alauksta ezera. Ietek Baltijas jūras Rīgas līcī pie Carnikavas.
Pilsētas pie Gaujas - Valmiera, Carnikava.

Gaujas atsegumi
Ķūķu klintis ir devona iežu atsegums Gaujas labajā krastā, pie Raiskuma un Amatas pagasta robežas. Klintis ir aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis. Iezis savu nosaukumu ieguvis no tuvējām Ķūķu mājām. Šis ir Latvijā augstākais devona iežu atsegums.
Sietiņiezis ir aptuveni 400 metrus garš un līdz 15 m augsts baltā devona smilšakmens atsegums, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas labajā krastā, Vaidavas pagastā, Kocēnu novadā, Latvijā. Lielākais baltā smilšakmens atsegums Baltijā.
Ērgļu klintis ir devona smilšakmens atsegums Gaujas kreisajā krastā. Ērgļu klintis ir valsts nozīmes aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis, kā arī Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes aizsargājams biotops. Klintis ir aptuveni 700 metrus garas un 18-26 metrus augstas.

Коментарий автора
Atlants