Personu tiesības: Eiropas konvencija un tās protokoli cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzībai

Tā kā cilvēktiesību aizsardzību un nodrošināšanu par savu pienākumu ir uzņēmusies valsts, tad par cilvēktiesību pārkāpumiem tiesā tiek vests process tieši pret valsti. Arī pret Latvijas valsti ik pa laikam tiek iesniegtas apsūdzības par cilvēktiesību pārkāpumiem. Šādas sūdzības tiek iesniegtas arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), kas sākotnēji izvērtē šo apsūdzību, vai tā atbilst dažādiem kritērijiem. Iesniedzot lietu ECT, līgumpusēm jārēķinās, ka tiesas spriedums ir galīgs, tām jāapņemas šo spriedumu izpildīt.1 Spriedums var būt taisnīgas kompensācijas piešķiršana cietušā pusei, šī kompensācija var būt dažāda, nereti tā izteikta naudas izteiksmē.
Izvērtējot ECT spriedumus lietās, kas ierosinātas pret Latvijas valsti, iespējams secināt, kādi ir Latvijas tiesu prakses trūkumi, kā arī to, kas ir jāuzlabo cilvēktiesību aizsardzības sistēmā Latvijā.
Viens no šādiem ECT spriedumiem ir lietā T.Ždanoka pret Latvijas valsti, kurā Latvijas valsts tiek apsūdzēta Konvencijas 1.protokola 3.panta (Augstās Līgumslēdzējas Puses apņemas ik pēc zināma laika perioda rīkot brīvas un aizklātas vēlēšanas apstākļos, kas veicina tautas viedokļa brīvu izpausmi, izvēloties likumdevēju varu2 ) pārkāpumā, Konvencijas 10. (Vārda brīvība: 1. Ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus. Šīs tiesības ietver uzskatu brīvību un tiesības saņemt un izplatīt informāciju un idejas bez iejaukšanās no valsts institūciju puses un neatkarīgi no valstu robežām. Šis pants neierobežo valstu tiesības pieprasīt radioraidījumu, televīzijas raidījumu un kino demonstrēšanas licencēšanu. 2. Tā kā šo brīvību īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību, tā var tikt pakļauta tādām prasībām, nosacījumiem, ierobežojumiem vai sodiem, kas paredzēti likumā un nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziegumus, aizsargātu veselību vai tikumību, aizsargātu citu cilvēku ciešu vai tiesības, nepieļautu konfidenciālas informācijas izpaušanu vai lai nodrošinātu tiesas varu un objektivitāti.3 )un 11.panta (Pulcēšanās un biedrošanās brīvība: 1. Jebkuram cilvēkam ir tiesības uz miermīlīgu pulcēšanās un biedrošanās brīvību, ieskaitot tiesības veidot arodbiedrības un iestāties tajās, lai aizstāvētu savas intereses.…