“Tēva loma ģimenē aizvien ir stipri atšķīrusies no mātes lomas” raksta Krista Mevsa . No vienas puses, bērni atklāti no Tēva sagaida, ka viņš uz iekšpusi un ārpusi lietos savu autoritāti un ar to saistīto varu un , proti, tā , kā teicis Blēzs Paskāls: “ Ikvienas varas īstā jēga ir tad, kad tā aizsargā.” Šeit ir tēva “īpašums,” viņa būtība, pamatfunkcija. Viņš ir ģimenes vienprātības garants. Viņš spēj daudz izdarīt atsevišķi kopā ar māti, ar bērniem un ar viņiem visiem vienkopus. Pamata nodrošinājums kopdzīvei, ģimenes intimitātes aizsardzība, aizsegs, kas apsedz personu vājās vietas- tas viss “apsedz” radīšanas darbu un pat to viņās nespēj veikt vienatnē. Tēvs ir vienprātības garants ģimenē, tās solidaritātes sargs.…
