-
Sociālo mediju auditorijas lietotājprasmes un ziņu uzticamības izvērtēšanas spēja
2011–2015 гг.
SECINĀJUMI
Pētījuma ietvaros tika izdarīti vairāki secinājumi:
1. Mediji veido sabiedrības uztveres modeli un veic dažādas funkcijas, taču bieži vien tie ne tikai informē, bet arī cenšas sabiedrību šokēt un izklaidēt, kā rezultātā rodas ziņu neuzticamība.
2. Katram medijam ir svarīga lietotāju piesaiste, tādēļ nereti tiek manipulēts ar ziņu virsrakstiem un sensacionālu saturu, kas veicina dažādu radikālu un aizspriedumainu uzskatu veidošanos.
3. Lai izvairītos no maldīgas informācijas patērēšanas un uz nepatiesiem faktiem balstītu uzskatu veidošanos, nepieciešams attīstīt mediju lietotājprasmi.
4. Pēc kontentanalīzes veikšanas, tika secināts, ka visuzticamākais no 5 izvēlētajiem ziņu avotiem ir bbc.com, bet vismazāk uzticamie – tass.ru un spoki.tvnet.lv.
5. Pēc strukturētās intervijas veikšanas ar pētījuma dalībniekiem, tika secināts, ka, nezinot raksta izcelsmes mediju, reizēm vissensacionalāko rakstu piedēvē medijam delfi.lv, aizspriedumu dēļ par slikto rakstu kvalitāti šajā medijā.
6. Bieži vien jaunu informāciju cilvēki iegūst no tādiem piedāvātajiem medijiem kā tass.ru un bbc.com, kas izskaidrojams ar to, ka tie ikdienā netiek patērēti.
7. Pētījuma dalībnieki pārsvarā apgalvo, ka uzskati, pēc neviena no rakstu izlasīšanas, nemainās, jo uzticība medijiem ir ļoti zema.
…
Pētījuma problēma - Lai iegūtu pēc iespējas lielāku auditoriju, medijiem nepieciešams ziņas ražot ātri, kā arī tām jābūt pietiekami interesantām un saistošām, lai noturētu auditorijas uzmanību. Šī iemesla dēļ mediji rada informatīvu izklaidi, jo to ir vieglāk uztvert kā lielu, pētniecisku rakstu, taču šāda stila informācijā novērojama paviršība faktu attēlošanā un kāda cilvēka viedokļa pieņemšana par neapstrīdamu patiesību. Dažādi mediji arī savu saturu veido atšķirīgi. Auditorijas mediju lietošanas prasme un ziņu avotu kritisks izvērtējums nepieciešams, lai izprastu, vai sniegtā informācija ir veidota uzmanības piesaistīšanai vai patiešām veic godīgas informēšanas funkciju. Reizēm tieši šīs neprecīzās informācijas dēļ lasītājos tiek kultivēta kāda ideja vai radikāls uzskats, kuram patiesībā nav uz faktiem balstīta pamatojuma. Pētījuma objekts – mediju ziņu saturs, virsraksti, vizuālā informāciju un avoti, kā arī cilvēku uztvere un spēja izvērtēt sniegto ziņu avotus un to uzticamību. Pētījuma priekšmets - dažādu mediju ziņu raksti par Turcijas notriekto krievu lidmašīnu Su-24 šī gada novembrī. Notikums ir aktuāls un tika plaši atspoguļots daudzos medijos, kā arī tas rāda mūsdienu politisko situāciju pasaulē. Pētījumā izmantotas arī ntervijas ar sociālo mediju lietotājiem. Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot, kā sociālo mediju patērētāji spēj orientēties internetā pieejamo ziņu avotu klāstā un izvērtēt to uzticamību.
