Manuprāt, starp reālistiski attēlotajām gleznām – ainavām un klusajām dabām - neiederējās Šarla Angāra „Augļu dārzā” un Žana Zduāra Vijāra „Dārzs Amfrevilā” savu izteikti spilgto un nedabīgo krāsu dēļ, kas izjauca visu kopējo ekspozīcijas radīto noskaņu par patieso un cilvēku roku neskarto dabas skaistumu.
Kopumā izstāde tik tiešām ļauj tās apmeklētājam aizmirsties no pilsētas lielās steigas un nokļūt neskartās dabas tuvumā, iejūtoties tā laika vienkāršo lauku iedzīvotāju dzīvē, vai pludmalē, no kuras paveras plašs skats uz neaizsniedzamo jūras horizontu, tā izjūtot dabas burvību.
…
