Spīdolas iekšējais konflikts ir izvēle – palikt tumšo spēku pusē, būt raganai vai cīnīties tautas pusē, būt patriotei. Viņai ir grūti izlemt, kurā pusē būt, jo viņas raganiskā daba ir ļoti spēcīga. Spīdola ir pretrunīga un ik palaikam maina savas domas un to, kurā pusē viņa ir. Tomēr viņa ļoti labi zina, ka arī pašai ir jāmainās un jāattīstās, un pēc notikumiem Nāves salā viņa izlemj būt tautas pusē. Lai gan vēlāk Kangaram ar viltu izdodas likt Spīdolai atcerēties viņas iepriekšējo dzīvesveidu, kas liecina par to, ka Spīdolas iekšējā cīņa vēl gluži nebija galā.
Labi var pamanīt, ka lugas sākumā Spīdola, būdama tumšo spēku pusē, ļauj vāciešiem celt Rīgu, bet lugas beigās viņa aizstāv strādniekus, teikdama, ka Rīga pieder tiem, kas to cēluši ar savām rokām. Un vēl Spīdola nav īsti droša par savu izveli, jo Lāčplēsis nav palicis ar viņu, bet dzīvo ar Laimdotu.
…
