Pēc ilgas cīņas ar sevi un pārdomu jūkļiem galvā nolēmu rakstīt par tēmu, kas mani uzrunāja pati par sevi, tēmu, ar kuru saskaros katru dienu, visvairāk jau šodien, tātad sevis meklējumi Imanta Ziedoņa dzejā.
Katrs cilvēks sevi meklē savādāk, es to daru caur slikto, jo pozitīvais jau ir pozitīvs un nav vajadzīgs šo lietu grozīt, bet kad esi pievīlis cilvēkus, kas tev uzticas, un, galvenokārt, pats sevi, gribot negribot sāc meklēt, kas ir izmainījies tevī, kas ir izmainījis tevi. Domāju kaut reizi to ir izjutis katrs no mums, jo ne jau tikai domājot ļaunu var likt kādam tevī vilties.…
