-
Integrācija NATO - drošības aspekti
Labdabīgā drošība reģionā nenozīmē, ka nepastāv strīdi starp valstīm un pozīcijām. Daži ir teritoriāli, resursu, minoritāšu jautājumu strīdi vai starpvalstu konflikti pastāv Eiropā. Tomēr līdz šim brīdi multilaterālās konfliktu rezolūcijas un konfliktu menedžēšanas mehānismi ir ļāvuši izvairīties no saspringuma tik tālu, ka tas novestu pie bruņota konflikta, tāpat tiek sagaidīts, ka drošības un stabilitātes rezolūcijas dos savu iespaidu arī nākotnē. Potenciālais konflikts, kas uzskatāms par iekšēju, bet arī varētu nosaukt par starpvalstu, pastāv lielākoties neintegrētā Eiropas daļā, kas galvenokārt sastāv no bijušām komunistiskām valstīm Centrālajā, Austrum un Dienvideiropā. Pretēji, integrētās valstis, ko galvenokārt veido NATO un ES dalībvalstis, ir sasniegušas augstu politiskās un ekonomiskās integritātes līmeni, kas noved pie īstas komūnas drošības situācijas – pie reģiona, kurā karš nevar būt uzskatīts par konflikta risināšanas metodi.
Labvēlīgā drošības vide reprezentē pilnīgas pārmaiņas no tā, kas tiek uzskatīts par dabiskās valsts modeli Eiropā un modernu valsti. Galvenā atšķirība starp pēckara situāciju un vēsturisko modeli ir tāda, ka ASV caur NATO radīšanu, denacionalizēja aizsardzību Eiropas kontinenta daļā, iznesot to ārpus Padomju Savienības zonas. …
NATO drošības vide mūsdienās tiek raksturota ar bruņoto konfliktu trūkumu un minimālu iespēju tuvākā laikā sagaidīt potenciālu karu starp valstīm. Šī vide izriet no NATO atvērto durvju politikas, kas nosaka paplašināšanās stratēģiju, tādējādi palielinot mieru reģionā. Patreizējā Eiropas drošības vide, salīdzinot to pašu valstu rādītājus ar 1980. un 1990.gadiem, Eiropa uzrāda pozitīvas pārmaiņas un progresu. Eiropa ir vismierīgākais kontinents pasaulē. Kopš 1996.gada Eiropai ir bijis vismazāk bruņoto konfliktu no pieciem pasaules kontinentiem/reģioniem. Sekojot NATO norādījumiem Dienvidslāvijas jautājumā, kopš 1996.gada Eiropā vairs nav bruņotu konfliktu.
