Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Ēnu ekonomikas būtība un iedalījums | 4 |
2. | Normatīvie akti un institūcijas, kas apkaro ēnu ekonomiku | 6 |
3. | Galvenās ēnu ekonomikas komponentes | 11 |
4. | Pētījums: Aplokšņu algas | 15 |
Secinājumi | 27 | |
Priekšlikumi | 29 | |
Izmantotā literatūra | 30 | |
Pielikums | 32 |
5. Secinājumi
Respondentiem vēl nav vienota priekšstata par jēdzienu ēnu ekonomika vieni tajā iekļauj legālus uzņēmumus, kuri oficiāli nereģistrē visus savus ienākumus, citi arī kriminālās darbības- narkotiku tirdzniecību, kontrabandu.
Dubultā grāmatvedība ir populāri izplatīta, lai varētu veikt nelegālās uzņēmējdarbības veikšanu, maiņas darījumus, kas ir galvenie veidi, kā tiek apieti likumi, lai nebūtu jāmaksā nodokļi.
Viens no bargākajiem nodokļu kontroles veidiem cīņā ar aplokšņu algu ir nodokļu audits, kā precīzi noskaidrot, vai uzņēmumam ir nelikumīgi darījumi.
Ēnu ekonomika Latvijā pieaug, jo cilvēkiem ir zema pirktspēja, ir lieli nodokļu slogi, bieži mainās likumi (nodokļu likmes ceļas), trūkst precīzas informācijas par nodokļu naudas izlietošanu.
Būvniecības nozare sastāda 35,9 % no ēnu ekonomikas Latvijā jau vairākus gadus pēc kārtas, tad seko mazumtirdzniecība un pakalpojumi.
Balstoties uz aptauju 53% darba ņēmēji dzīvo šodien, nedomājot par rītdienu, nemaksājot nodokļus nevar gaidīt , ka valsts izmaksās pabalstus, piemēram, maternitātes vai paternitātes pabalstus, slimības pabalstu, kā arī nekrājas pensija.
Aplokšņu algas veido nevienlīdzīgu konkurenci uzņēmumiem, kas godīgi maksā visus nepieciešamos nodokļus, taču uz to uzņēmumu rēķina, kas nemaksā nodokļus, valstī nodokļi tiek paaugstināti, lai rastu nepieciešamo finansējumu.
Liela daļa no respondentiem, kas ir darba ņēmēji un devēji neredz jēgu maksāt nodokļus, jo netiek precīzi paskaidrots, kur tie nonāk, nav nekādu garantiju un drošības sajūtas.
…
Ēnu ekonomika rada negodīgu konkurenci starp komersantiem, daļa nemaksā nodokļus vispār, citi tikai daļēji, iegūstot savā labā lielākus ienākumus, tādejādi kaitējot Latvijas ekonomiskajai izaugsmei, samazinot ienākumus valsts budžetā. Samazinoties ēnu ekonomikai pieaugtu valsts ieņēmumi, kas ietekmētu arī Latvijas iedzīvotāju labsajūtu un sociālo nodrošinājumu. Ēnu ekonomikas īpatsvars IKP pieauga 2018. gadā sasniedzot 24,2 %, kas kopš 2012.gada ir augstākais rādītājs, kas ir arī augstākais rādītājs Baltijas valstīs. Norādot uz to, ka turpinās nelegālās darbības- aplokšņu algu maksāšana, darbinieku neuzrādīšana un nodokļu nemaksāšana. Autores izvēlētā studiju projekta tēma ir Ēnu ekonomikas ietekme Latvijas tautsaimniecībā. Vēlmi rakstīt par šo tēmu ir, lai izprastu kāda ir ēnu ekonomikas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību un kādēļ aplokšņu algas sastāda tik lielu daļu no tās. Pētījuma objekts ēnu ekonomika. Pētījuma priekšmets ēnu ekonomika Latvijā. Pētījuma periods 2016.-2018.gads. Darba mērķis ir raksturot ēnu ekonomiku Latvijas tautsaimniecībā un izpētīt viedokli par aplokšņu algām Latvijā.
