Dziesma. Tramvajs.
Sv. vad. Krāšņos ziedus dārzos nokodusi salna. Vējš aizpūtis koku lapas, atkal klāt ziema. Zaļais mežs ziemā ir balts, balti ir koki, balti visi cinīši un celmi. Pat debesis ir baltas, kad tajās virpuļo neskaitāmas sniegpārsliņas, bet gaiss ir salts un svaigs.
Ziema tik tiešām beidzot ir pienākusi. Mēs visi viņu esam sagaidījuši ar lielā sniega kupenām un baltu seģeni. Bet visvairāk jau to ziemu gaida bērni. Aicināšu palūkoties, kā bērni gaida ziemu.
Dziesma. Visi bērni ziemu gaida.
Sv. vad. Un ziema turpinās un sniedziņš krīt un krīt... Un tas krīt uz mūsu rociņām.
Rotaļa Sniegs krīt uz manām rokām.
Sv. vad. Sev līdzi ziema ir atnesusi ne tikai sniegu un aukstumu, bet arī brīnumjaukos ziemassvētkus. Šie gaidīšanas svētki liek iemirdzēties spožāk mūsu actiņām.
…
