Līdz 19. gadsimtam latviešu tauta bija citu varu kontrolēta. Gan vācieši, gan poļi, gan zviedri un krievi savulaik kontrolēja Latvijas teritoriju uzkungojās vietējiem iedzīvotājiem. Šīs varas atšķīrās – dažas bija stingrākas, dažas svabadākas, bet būtība saglabājās – latviešu tauta nebija brīva, tā visu laiku bija kādas lielas varas paspārnē. 19. gadsimtā, kad Latvija bija Krievijas Impērijas sastāvdaļa, latviešu tauta kļuva brīvāka pēc dzimtbūšanas atcelšanas, ko daļēji arī izraisīja Garlība Merķeļa aktivitātes un grāmatas “Latvieši” izlaišana 19.gadsimta pirmajā pusē. Tomēr to nevar vēl uzskatīt par nacionālo atmodu, jo tiek aizstāvētas galvenokārt noteiktas kārtas tiesības un ka tas ir rūpīgi aprēķināts cara lēmums, ko tikai daļēji ietekmē zemnieku kustības un iebildumi pret šo iekārtu. Jāņem vērā, ka otra lielā vara bija vācu muižniecība, kas arī stipri ierobežoja latviešu brīvību, jo vēlējās, lai tie paliktu par dzimtļaudīm. Bet, neskatoties uz to, 19. gadsimta vidū aizsākas latviešu kā nācijas apvienošanās. Kļūst populāras idejas par tautas apziņas veidošanu un visas nācijas vienotību. Šim notikumam ir vairāki iemesli un faktori, kas to veicinājuši un par kuriem es sīkāk rakstīšu šajā referātā.…
