60 – tajos jaunieši biežāk izvēlējās klausīties The Beatles, Jimi Hendrix vai Bob Dilan politiski orientēto folkmūziku, nevis sarežģītāko – džezu. Tā kā jaunajai paaudzei patika rokmūzika un soul, džezmeņi nonāca dilemmas priekšā – pieturēties pie džeza standartiem vai doties pretī avangardam. Miles Davis izvēlējās virzienu, kas sevī apvienoja roku, soul un džezu. Šī mūzika kļuva zināma kā fusion. Pirmais Miles Davis eksperiments tika dokumentēts 1968. gadā viņa albumā “Miles In The Sky” dziesmā “Stuff”. Ar Herbie Hancock pie elektriskajām klavierēm un Tony Williams spēlējot fanka ritmu, dziesma “Stuff” kļuva par fusion stila aizsācēju.
1970. gadā iznākušais Miles Davis albums “Bitches Brew” tiek uzskatīts par vissvarīgāko agrīnā fusion albumu.Daudziem mūziķiem nepatika šī jauna mūzika, viņi pretojās jaunajam virzienam, kuram tik ļoti sāka sekot Miles Davis, saksofonists Charles Lloyd un citi. Fusion grupas, kuru līderi bija Davis un Lloyd, sāka uzstāties līdzās tādām slavenām rokgrupām kā Blood, Sweat and Tears. Pateicoties šādiem koncertiem, fusion guva atzinību no Woodstock paaudzes roka faniem.
70 – to gadu fusion supergrupu līderi bija Miles Davis, Wayne Shorter un Joe Zawinul no Weather Report, Chick Corea, John McLaughlin no Mahavishnu Orchestra, Herbie Hancock, Michael Brecker no Brecker Brothers. Lielākā daļa fusion grupu līderu ir kādu laiku spēlējuši kādā no 60 – to vai 70 – to Miles Davis fusion grupām. Šo gadu laikā fusion kļuva arvien novatoriskāks, apvienojot sevī Jimi Hendrix mežonīgo enerģiju un profesionālu džezmeņu spēles tehniku. Fusion bieži sevī ietvēra pasaules mūzikas elementus – latīņu, āfrikāņu, indiāņu, karībiešu u.c.
Fusion ziedu laiki bija 70 – tie, pēc vienas desmitgades šī popularitāte mazinājās. Tā vietā parādījās mazāk agresīvā elektrisko instrumentu mūzikas forma contemporary jazz jeb modernais džezs.…
Šis ir referāts, kurā diezgan sīki apskatīta fusion (arī jazz-rock) stila izcelšanās, saknes, kā arī tā attīstība.
