Romānā „Zvejnieka dēls” tiek aprakstīta zvejnieku dzīve. Vilis Lācis lieliski apraksta zvejnieku grūto dzīvi, kā arī skaistos brīžus.
Oskars bija parasts zvejnieks, viņš bija neatlaidīgs un stiprs, bieži vien viņam ziemā bija auksti, vasarā karsti, dažreiz gadījās, ka viņam saplīst tīkls vai arī kāds to tīšām ir sabojājis, bet viņš nepadevās, kā arī viņš nebija depresijas nomākts. Viņš centās skatīties uz dzīvi no gaišās puses. Un tas man viņā visvairāk patīk, viņš nebija no tiem cilvēkiem, kas kaut ko iesāk, un tad atmet tam ar roku, Oskars nebija arī vienaldzīgs un skops, ja kāds lūdza palīdzību, viņš to sniedza. Ja kāds viņam lūdza aizdot ēdienu vai naudu, viņš to darīja. Bet, neskatoties uz Oskara labajām īpašībām, vienmēr atradās kāds, kas viņam vēlēja ļaunu. Un kā jau visi arī Oskars bija tikai cilvēks, un katram cilvēkam ir savas labās un sliktās īpašības.…
