Ikviens zina, kas ir izziņas spējas vai intelekts. Tā ir attapība, apķērība, spēja ātri saprast, risināt problēmas, iedomāties, iztēloties, spēja mācīties no pieredzes un vēl daudz kas vairāk. Izziņas spējas ir daļējs izskaidrojums tam, kāpēc daži skolēni mācās bez piepūles, bet citi tajā pašā klasē, ar tām pašām grāmatām un skolotājiem, apgūst mācību vielu ar lielām grūtībām. Jebkura cilvēka īpašības ietekmē divi faktori; tie ir iedzimtība (daba) un vide (audzināšana). Abi tie nenoliedzami ieņem svarīgu vietu cilvēka attīstībā.
Bet galvenais jautājums ir: vai var uzlabot izziņas spējas jeb attīstīt intelektu? Viena daļa zinātnieku uzskata, ka intelektu nevar mainīt ne izglītība, ne citāda vides ietekme, otra – ka intelektu var veidot un mainīt.
Pēdējos 30-50 gados pētnieki daudz paveikuši cilvēku smadzeņu un to darbības izskaidrošanā. Balstoties uz neskaitāmo pētījumu rezultātiem, daudzi psihologi un pedagogi sāka īpaši kritizēt pieeju, kurā intelektu uzskata par indivīda spēju vienpusīgu aspektu, kā arī tradicionālos intelekta pārbaudes paņēmienus, kuros intelekts tiek uztverts kā viendimensionāla parādība.…
