Plaši varētu skatīt latviešu lamāšanās paradumus. E. Līča tabu interpretācijas kontekstā to varētu skatīt tieši pēc viņa 3 izdalītajām kategorijām un principiem, kā arī likumsakarībām, kas nosaka lamu vārdu būtību. Tāpat aizejot dziļāk šajā tēmā, var skatīt latviešu lamāšanās paradumus nu jau globālajā gultnē – kur valodā ir iegājušies gan tulkoti, gan netulkoti lamu vārdi.
E. Līčs paplašina M. Duglasas hipotēzi par to, ka cilvēku klasifikācijas sistēmas ir atkarīgas ne tikai no tā, kā mēs pieskaņojam vārdus un lietas, bet arī no kādiem aspektiem izvairāmies vai uzliekam tabu tādām lietām, kas iet pāri kategoriju un vārdu robežām1. Neviena tauta nav izņēmums.…
