Psiholoģijā par personību tik uzlūkots jebkurš cilvēks, kas ieņem noteiktu vietu sabiedrībā, kas apzinās savu esamību un spēj kontrolēt, vadīt savu rīcību. Personība nenozīmē sevišķas spējas. Personība ir arī cilvēks ar garīgās attīstības traucējumiem.
Bērni ar garīgās attīstības traucējumiem var apgūt atbilstošas profesijas, spēj pildīt noteiktas sabiedriskās funkcijas, sasniegt zināmu atbildības un pastāvības pakāpi un spēj arī regulēt savu darbību sabiedrībā. Bērns ar garīgās attīstības traucējumiem ir personība, kas veidojas apkārtējās vides un audzināšanas ietekmē.
Bērnu ar garīgās attīstības traucējumiem personības attīstību kavē tas, ka viņiem jau no agras bērnības veidojas savdabīga personības virzība, viņiem nav vajadzības pēc jauniem iespaidiem. Galvas smadzeņu garozas difūzie traucējumi kavē šīs vajadzības veidošanos.
Personības veidošanās īpatnības skaidrojamas arī ar savdabīgo, pasīvo saskarsmi, bērna īpatnējām attiecībām ar apkārtējiem cilvēkiem.…
