Reiz sen senos laikos, skaistā vietā dzīvoja kāds jauns puisis, un viņu sauca Hanss. Viņš dzīvoja pie Gaujas, kuras krastos pletās skaistas, plašas pļavas. Hanss bērnību pavadīja nabadzīgā, bet draudzīgā un saticīgā ģimenē. Vēl jaukākas viņu attiecības darīja apkārtējo ļaužu nicinošā attieksme. Tāda tā bija dēļ viņu ziemeļnieciskās izcelsmes – Hansa vecāki pirms daudziem gadiem Latvijā bija ieceļojuši no Zviedrijas.
Kad Hanss paaugās, viņš sāka apgūt tajā laikā svarīgu amatu – strādāt par laivinieku. Kādā sulainā vasaras dienā, kad brauktgribētāju nebija, viņš nolēma dotās nelielā izbraukumā ar laivu. Hanss airēja un airēja, sajūsmā vērodams skaistās Gaujas ainavas. Viņš redzēja gan skaistas, nelielas zemnieku sētas, gan lepnas pilis. Pēkšņi Hanss attapa, ka nonācis vietā, kur nekad iepriekš nav bijis.…
