Frustrācija ir viens no psihisko stāvokļu veidiem, kura izpaužas uzvedības un pārdzīvojumu raksturīgos veidos. Šiem osob. var būt objektīvs vai subjektīvs akcents, kurš rodas konkrētu uzdevumu risināšanas vai mērķa sasniegšanas gaitā. Z.Freids uzskatīja, ka frustrācija rodas dzīves un nāves instinktu blokādes rezultātā, pie tā frustrācija vienmēr beidzās ar agresiju( Z. Freids, 1907). Mūsdienas pētījumi norādīja, ka frustrācijas saistība ar instinktiem ne vienmēr ir norādoša.
Citi uzskatīja frustrāciju kā noteikumu rezultātu, kad gaidīta reakcija aizsteidzās priekšā vai bremzējās. Lousons uzskatīja, kā tas ir divu tendenču konflikts: vienas, kuras pieder saiknes mērķis - reakcija tipam un tās, kuras rodas interferojošo apstākļu ietekmē.
Citi psihologi izskatīja frustrāciju no materialistiskās psiholoģijas pozīcijas kā vienu no psihisko stāvokļu veidiem , kuri izpaužas dažādu uzvedības un pārdzīvojumu veidu, kurus var izsaukt objektīvi nepārvaramās grūtības, kuras rodas mērķu sasniegšanas vai problēmu risināšanas ceļā. Frustrācijas tolerance - tā ir spēja stāties priekšā dzīves grūtībām, nezaudējot savu biopsiholoģisko adaptāciju.…
