Svins un alva

Alva dabā un tās iegūšana.
Pēc ķīmisko elementu izplatības zemes garozā alva ieņem 46. vietu. Cilvēki alvu pazīst jau 6000 gadu. Alva dabā nav sastopama brīvā veidā, bet ir sastopama savienojumos oksīdu rūdā. Alvas rūdas atradnes ir Dienvidaustrumāzijā, Latīņamerikā, Ķīnā, Nigērijā un Zairā. Alvu iegūst alvas akmeni (SnO2) reducējot ar oglekli
Svins ir ķīmiskais elements ar simbolu Pb un atomskaitli 82. Svins ir toksisks smagais metāls ar relatīvi labu korozijas izturību. Brīvā veidā svins dabā ir sastopams ļoti reti. Svins veidojas arī daudzu radioaktīvo izotopu sabrukšanas procesā. Lielu daļu svina iegūst no sulfīdu rūdas, ir sastopamas arī karbonātu un sulfātu rūdas (svina sulfāts ir mazšķīstošs). Lielu daļu svina iegūst arī, pārstrādājot nolietotus svina izstrādājumus. Viens no nozīmīgākajiem svina pielietojumiem ir akumulatoros.
Alva ir mazaktīvs metāls. Paaugstinātā temperatūrā tā reaģē ar skābekli un halogēniem. Ar atšķaidītām skābēm tā reaģē ļoti lēni. Savienojumos alvai var būt vērtības +2 un +4.
Savienojumi, kur alvai vērtība ir +4, ir stabilāki. Alvas hlorīds (SnCl4), atšķirībā no daudziem citiem metālu hlorīdiem, normālos apstākļos ir šķidrums.
Svins ir samērā mīksts, bet smags metāls ar zilgani pelēku spīdumu, kas gaisā oksidējas un pārklājas ar blīvu svina oksīda aizsrgkārtiņu. Svinam savienojumos var būt vērtības +2 un +4.Dabā svins atrodas tādu rūdu veidā, no kurām to relatīvi vienkārši var iegūt, rūdu apdedzinot un tad apstrādājot ar ogli. Taču svina saturs iežos ir neliels, līdz ar to svinu var pieskaitīt pie mazizplatītiem elementiem.…