Kā vēl viens piemērs sieviešu tieksmei pēc ērtiem apaviem, bija vieglas un ērtas sandales ar korķa vai koka zoli un ādas siksniņām.
Astoņdesimtajos gados sieviešu apavu mode kļuva neierobežotāka, bija pieejamas ne tikai jebkādas krāsas kurpes, bet arī gandrīz jebkāda augstuma papēdis un forma. Platformkurpes nomainīja vienkāršas laiviņas ar ‘v’ veida purngalu un vienkāršu papēdi, kas radīja sievešu izskatu lietišķāku. Liela nozīme bija Velsas princeses Diānas apavu izvēlei – viņai labpatikās vieglas un vienkāršas kurpes ar ļoti zemu papēdi vai arī vispār bez tā. 1980.gadā tika izgudrotas ‘želejas’ kurpes, kas tika ražotas no gumijas, bija ļoti vieglas, elastīgas un maksāja aptuveni dolāru. Kamēr sieviešu kājas rotāja daudzkrāsaini apavi, vīrieši lielākoties nēsāja konservatīvas, melnas, tumši brūnas, baltas kurpes ar zemu papēža paaugstinājumu.
Pēc 1990. gada līdz pat mūsdienām apavu dizainā, lai arī par pamatu tiek ņemtas jau realizētas apavu formas, ir vērojami jauninājumi formu un materiālu ziņā, kas realizējami pateicoties tehnoloģiju attīstībai un jaunu materiālu izgudrojumiem. Mūsdienās lielāka uzmanība tiek pievērsta apavu komfortam un atbilstībai cilvēka kājas īpatnībām, ražojot tos speciāli noteiktām cilvēka aktivitātēm, kā arī noteiktiem klimata apstākļiem.
…
