Bēthovens ir pēdējais ievērojamais Vīnes klasiskās skolas pārstāvis. Viņa komponēšanas stilam raksturīgs heroisks dramatisms, kā arī filozofiska meditācija un intīms lirisms. Viņš rakstīja simfoniskus darbus (simfonijas, uvertīras), instrumentālus koncertus, instrumentālo (klaviersonātes, stīgu kvarteti) un vokālo kamermūziku. Komponista daiļradē atspoguļojas Lielās franču revolūcijas noskaņas.
No 1792.gada Bēthovens dzīvoja Vīnē. Radošo spēku uzplaukumā viņš kļuva pilnīgi kurls, bet tas viņu nesalauza. Vēlākie sacerējumi atšķiras ar filozofisko dziļumu. Bēthovens uzrakstījis 9 simfonijas, 5 koncertus klavierēm ar orķestri, 16 stīgu kvartetus, tā pat instrumentālas sonātes, to skaitā 32 klavierēm un 10 vijolei ar klavierēm.
SKAŅDARBI:
1.3. simfonija (“Heroiskā”) (1804)
2.5. simfonija (1808)
3.9. simfonija (1823)
4.Fidelio (1814) opera
5.Koriolans (1807) uvertīra
6.Egmonts (1810)
7.Patētiskā sonāte (1798)
8.Mēnesnīcas sonāte (1801)
9.Appassionāta (1805) sonāte
10.Svinīgā mesa (1823)
…
