Dažādi cilvēki atšķirīgi izprot jēdzienu – reliģija. Arī starp ticīgajiem nav pilnīgas vienprātības šinī jautājumā. Tomēr, apkopojot datus no dažādām pasaules reliģijām, mēs iegūstam šim vārdam objektīvu skaidrojumu. Reliģija – līdzeklis ar kuras palīdzību ticīgajam ir iespēja iepazīt Dievu. Reliģija ir Dieva likumu kopums. Tā, pēc būtības ir zinātniskas prakses sistēma, ar kuras palīdzību cilvēkam ir iespēja nonākt saskaņā ar Dieva likumiem, iepazīt Dievu pilnībā pakļaujoties Dieva gribai.
Reliģija – noteikts pasaules uztveres un pasaules izpratnes veids, kas balstās uz ticību pārdabiskai esamībai, kas veido un predestinē pasaules un cilvēka eksistenci.
Vārds reliģija cēlies no Latīņu vārda – religios, tas ir augstākas varas, īpaši Dieva, kā personības atzīšana un šīs atzīšanas izpaušana īpašā psiholoģiskā noskaņā.
Teksta turpinājuma mēģināsim aplūkot kāda ir reliģijas morāle. Valstī labs pilsonis ir tas, kurš pareizi saprot un izpilda valsts izdotos likumus. Tam, kurš nerēķinās ar valsti, ignorē tās likumus un grauj sabiedrisko kārtību jārēķinās ar valsts varas sankcijām pret viņu. Šāds indivīds, no valsts varas puses raugoties ir slikts pilsonis. Līdzīgi ir ar Dieva likumiem. Tas, kurš tos ignorē ir ateists, neticīgais. Tas, kurš tos ievēro – reliģiozs cilvēks. …
Darbs reliģijas filozofijā ir izstrādāts Baltijas starptautiskajā akadēmijā visumā atbilstoši augstskolu prasībām un ataino zināšanu līmeni, kāds ir raksturīgs augstskolām. Darbā ir dots reliģijas filozofijas saturs, raksturojums, problēmas un to risinājumi. Mūsdienu pasaules ainas veidošanas mehanisms, zinātnes un filozofijas funkcijas. Arī tiek dots dažādu filozofijas nozaru jēdzieni un īsi raksturojumi. Doti filozofiskie vērtējumi dažiem izteicieniem.
