Cilvēka radītas lietas – dzeja, filozofija, mākslas darbi paši par sevi vien nav kultūra. Kultūra ir attieksme, redzējums, cilvēka pašizpausmes veids un forma. Jebkura lieta, parādība, ar kuru saskaras cilvēks, piesātinās ar jēgu, gūstot savu īpašo nozīmi un cilvēcības formu pastāvošās jēgas kontekstā. Kultūra top reizē ar cilvēces vēsturi.
Jau no sabiedrības attīstības pirmsākumiem veidojas katrai tautai un cilvēku kopumam raksturīgas eksistences formas, kas sevī ietver gan attieksmi pret pasauli, gan emocionalitātes un pasaules izzināšanas un izpratnes veidus. Atšķirībā no Rietumiem, Austrumi tiecas uzsvērt plūdumu, nepārtrauktību, pasaules vienību. Galvenais – neizjaukt lietu un parādību dabisko gaitu un ceļu.
Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, ieplūst dažādu tautību, rasu un ticību cilvēki. Sabiedrībā rodas interese par citām kultūrām, tai skaitā arī par Austrumu filozofiju, Austrumu reliģijām, dziedniecību un atveseļošanās metodēm, kā arī pareizas domāšanas mākslu. Austrumu medicīnā pieņemts uzskatīt cilvēku par vienotu veselumu un veicot ārstēšanu, apskatīt problēmu kopumā. Mūsu dzīves straujajā plūdumā bieži vien tiek ārstēta tikai kāda konkrēta cilvēka ķermeņa daļa – galva, roka vai kāja. Uzskatu, ka Rietumu cilvēki varētu pārņemt daudz vērtīgu uzskatu un metožu no Austrumos gadu simteņiem uzkrātajām mākslām un gudrībām. …
