Alberta Bela romāns „Būris” rosina pārdomāt savus būrus – gan fiziskos, gan garīgos, tos, kuros mūs ieslēdz sabiedrība un kuros mēs paši ieslēdzamies. Galvenā mūsu visu problēma ir būrība. Tā būrī kāds nonāk katru dienu, citi tajā dzīvo stundu, citi – dienu, divas vai pat daudzus mēnešus un gadus.
Man šķiet, ka cilvēciskā būrība ir tā, kurā mēs paši sevi ieslēdzam. Bailes ir būris. Aizspriedumi ir būris. Egoisms ir būris, ko veidojam mēs paši, tomēr ir arī fiziskais būris - krātiņš, kurā ieslodzīts šajā gadījumā ir Bērzs. Tas ir tikai simbols daudziem neredzamiem būriem, kas saista gan mūs, gan romāna varoņus. Viņu dzīvesveids ir būris, apkārtējā sabiedrība ir būris.
…
